-
1 aiztikt
гл.1) общ. (ko) задевать, (ko) задеть, (ko)(aizkļūt līdz kādai vietai) добираться (до какого-л. места), (ko)(aizkļūt līdz kādai vietai) добраться (до какого-л. места)2) разг. (ko) трогать (кого-что), (ko) тронуть (кого-что), прикасаться (к кому-чему), прикоснуться (к кому-чему), притрагиваться (к кому-чему), притронуться (к кому-чему), касаться (кого-чего), коснуться (кого-чего), (ko) дотрагиваться (до кого-чего), (ko) дотронуться (до кого-чего) -
2 добраться
v1) gener. aiztikt (ko) (aizkļūt līdz kādai vietai) (до какого-л. места), pārkulties (mājās), tikt (līdz kādai vietai), nonākt, pārkļūt (до дома)2) colloq. aizkulties (līdz kādai vietai), aizkļūt (līdz kādai vietai, uz kaut kurieni) (до чего), aizkāpt, aizķepuroties, atkļūt (ñþäà), nokļūt (pie kāda, līdz kādai vietai) (до кого-чего), piekļūt* * *aizkļūt, nokļūt, aiztikt; piekļūt, tikt klāt, pietikt; aiztikt; dabūt savā varā, tikt -
3 добираться
v1) gener. aiztikt (ko) (aizkļūt līdz kādai vietai) (до какого-л. места), tikt (līdz kādai vietai), nonākt, pārkļūt (до дома)2) colloq. aizkļūt (līdz kādai vietai, uz kaut kurieni) (до чего), aizkāpt, aizķepuroties, atkļūt (ñþäà), nokļūt (pie kāda, līdz kādai vietai) (до кого-чего), piekļūt